Woordsoort | selfstandige naamwoord |
---|---|
Afbreking | branĉ·o |
Enkelvoud | Meervoud | |
---|---|---|
Nominatief | branĉo | branĉoj |
Akkusatief | branĉon | branĉojn |
Afrikaans | tak |
---|---|
Albanies | degë |
Deens | gren |
Duits | Ast; Zweig; Linie; Abzweigung; Verzweigung; Sprosse; Arm; Schenkel; Zweiggebiet; Teilgebiet; Bereich; Sparte; Disziplin; Ramus |
Engels | bough; branch |
Fins | oksa |
Frans | branche |
Grieks | κλαδί; κλάδος |
Italiaans | branca; ramo |
Katalaans | branca |
Latyn | ramus; virga |
Maleis | dahan |
Nederlands | tak |
Papiaments | rama |
Portugees | galho; ramo |
Russies | ветвь |
Saterfries | Takke; Twiech |
Skots-Gaelies | geug; meanglan |
Spaans | rama |
Sranan | taki |
Sweeds | gren; kvist |
Tagalog | sangá |
Thai | กิ่ง |
Tsjeggies | větev |
Turks | dal |
Wes‐Fries | takke; tûke |
Yslands | grein; kvísl |